2015.gada 22.aprīlī Ernst&Young telpās notika LATES rīkotā diskusija par tēmu „Kas ir izvērtēšana”.

Par šķietami vienkāršo jautajumu „Kas ir izvērtēšana?” joprojām notiek diskusijas izvērtētāju aprindās visā pasaulē. LATES valdes priekšsēdētājs K.Veitners mudināja uz šo jautājumu paskatīties no trim dažādiem skatu punktiem: 1) Ko saka definīcijas, 2) Kādas ir izvērtēšanas pazīmes, un 3) ko ar to saprot izvērtējumu veicēji, pasūtītāji un lietotāji.

Izvērtēšanas teorijā nav izdevies vienoties par vienu, visaptverošu izvērtēšanas definīciju. Aplūkojot trīs dažādu teorētisko virzienu pārstāvju piedāvātās definīcijas redzams, ka tās vieno kopīgi elementi: sistemātiska darbība, vērtības vai nozīmīguma noskaidrošana, programmu vai politiku uzlabošana, neskaidrību mazināšana lēmumu pieņemšanā.

Izvērtēšanu raksturojošās pazīmes ļauj saprast atbildes uz sešiem pamatjautājumiem: i) Kas ir izvērtējuma objekts? ii) Kāds ir izvērtējuma fokuss? iii) Kad laika ziņā notiek izvērtējums? iv) Kur, attiecībā pret izvērtējamo objektu, atrodas izvērtētājs? v) Kā tiek veikts izvērtējums? vi) Kādēļ, ar kādu nolūku tiek veikts izvērtējums? Visi šie jautājumi ir būtiski un jāuzdod sev pirms izvērtējuma uzsākšanas, sevišķi jautājums par nolūku ar kādu tiek veikts izvērtējums, jo tas būtiski ietekmē gan izvērtējuma gaitu, gan rezultātus un to pielietojamību.

Diskusijā tika pārrunāta izvērtēšanas attīstība dažādās jomās. Latvijā izvērtēšana šobrīd visstraujāk attīstās divās jomās: ES fondu izvērtēšana un nacionālo rīcībpolitiku izvērtēšana. Diskusijas dalībnieki secināja, ka Latvijā ir vērojams pieaugošs pieprasījums pēc nacionālo rīcībpolitiku izvērtējumu veikšanas, tomēr tam netiek nodrošināts pietiekošs finansējums. Ir saskatāma nepieciešamība pēc foruma, kurā tiktu paplašināti runāts par izvērtēšanas problēmām Latvijā, ietverot gan ES fondu izvērtēšanu, gan nacionālo rīcībpolitiku izvērtēšanu. Šobrīd FM organizētā konsultatīvā izvērtēšanas darba grupa skata tikai ES fondu finansētos izvērtējumus.

Runājot par pieprasījumu pēc izvērtējumiem diskusijas dalībnieki secināja, ka politiku veidotājiem, kas veic paši izvērtējumus būtu nepieciešams metodoloģisks atbalsts un iespēja pārrunāt izvērtējumu veikšanas jautājumus. Izvērtējumu veikšanai netiek atvēlēts pietiekami daudz laika, iestāžu darbinieki, kas veic izvērtējumus dara to paralēli saviem ikdienas pienākumiem, kas ietekmē izvērtējumu kvalitāti. Ir saskatāma vēlme pēc izvērtētāju specializēšanās, tomēr, ņemot vērā Latvijas nelielo izvērtēšanas tirgu, šobrīd tas ir iespējams tikai atsevišķās nozarēs.

Pārrunājot izvērtēšanas kvalitāti diskusijas dalībnieki secināja, ka regulāra un biežāka izvērtējumu veikšana ir būtiska izvērtēšanas kapacitātes attīstībai. Tā kā izvērtējumu kvalitāte ir tieši atkarīga no pieejamajiem datiem, tad jāturpina regulāri aktualizēt datu kvalitātes jautājumus. Nepieciešams rīkot nākošās diskusijas par izvērtēšanas standartiem lai nodrošinātu iespējami kvalitatīvāku to izstrādi.

Diskusijas kopsavilkums atrodams ŠEIT.